Sēdošs darbs: reāli draudi veselībai

Mēs dzīvojam 21.gadsimtā, kad lielākā daļa darbu tiek veikti sēdus: darbs pie datora birojos, sabiedriskajās iestādēs vai pat veikalu kasēs. Pirmajā acumirklī var šķist, ka tas nemaz nav grūti – visu dienu sēdi pie datora vai apkalpo klientus, jo tādu darbu taču nevar pat salīdzināt ar smagu fizisku darbu, kad visu dienu nākas pavadīt uz kājām, celt smagumus vai pastāvīgi pieliekties. Un tas ir tiesa, bet arī sēdošs darbs var negatīvi ietekmēt cilvēka veselību.

Kādus draudus cilvēka veselībai var radīt sēdošs darbs?

Cilvēkiem, kas veic fiziski aktīvu darbu, bieži vien šķiet, ka sēdošs darbs ir ļoti viegls un nenogurdinošs. Taču realitāte ir tāda, ka daudzi biroju darbinieki sūdzas par muguras muskuļu, locītavu un mugurkaula sāpēm, pasliktinošos redzi un pat bezmiegu. Turklāt tam visam klāt nāk ne pārāk veselīga, kā arī neregulāra biroju darbinieku ēšana, lielais patērētā kofeīna un ļoti bieži arī nikotīna daudzums.

Visvairāk sēdoša darba dēļ cieš mugura. Pilnīgi dabiski, ka cilvēki, kuri strādā sēdošu darbu, ne vienmēr sēž pareizi. Turklāt biroju krēsli reizēm neatbilst ergonomikas prasībām. Tāpēc nepareiza poza sēžot par sevi atgādina ar muguras sāpēm, kas var kļūt par citu slimību cēloni (piemēram, mugurkaula trūces). Turklāt, ilgstoši sēžot mugurkaula skriemeļi izjūt lielu slodzi, kuru dēļ var attīstīties krūšu un kakla daļas radikulīts, un ja vēl visu dienu nākas skatīties datora monitorā, tad draud tuvredzība.

Arī veiktie zinātniskie pētījumi apstiprina, ka, ja sēžot tiek pavadītas vairāk kā 4 stundas bez pārtraukuma, palielinās tādu slimību iegūšanas risks, kā diabēts, vēzis, hipertonija, asinsvadu un sirds slimības. Pārāk maza fiziskā aktivitāte sievietēm izraisa vēnu varikozi. Tiesa, ilgu laiku tika uzskatīts, ka šī slimība ir iedzimta. Taču mediķi atzīmē, ka no varikozām vēnām arvien vairāk cieš sievietes, kuras ģenētiski nav mantojušas šo slimību. Tostarp, veicot sēdošu darbu, palēninās vielmaiņa, tiek traucēta asinsrite, bet tie ir galvenie cēloņi, kuru dēļ sāk pieaugt svars.

Padomi tiem, kuri visu dienu atrodas sēdus stāvoklī

Pirmais, kam jāpievērš uzmanība, ir poza – tai nepieciešamiergonomiskie biroja krēsli.Kas tas ir – ergonomiski biroja krēsli? Tie ir tādi krēsli, kuru galvenais elements ir atzveltne, roku balsti, bet augstums tiek regulēts atbilstoši katra cilvēka fizioloģijai: viņa garumam, mugurkaula izliekumam, roku garumam utt. Šobrīd mēbeļu veikali vai elektroniskie veikali, piemēram –220.lv,piedāvā ļoti plašu ergonomisko biroja krēslu sortimentu, tāpēc jautājumu par jauniem biroja krēsliem vajadzētu apspriest kolektīva sapulcēs.

Otrs ļoti svarīgs aspekts, kas ietekmē sēdošu darbu strādājošu cilvēku – datora ekrāna augstums un tā novietojums. Ļoti svarīgi, lai, strādājot pie datora, tā ekrāns atrastos nedaudz zemāk par acu līmeni. Turklāt mediķi ļoti iesaka ik pēc 20 minūtēm taisīt dažu minūšu pārtraukumus, lai acis var atpūsties. Gadījumā, ja telpā ir ļoti sauss klimats, pa rokai būtu jābūt mākslīgajām asarām, kas novērš sausumu acīs un mazina diskomforta sajūtu.

Laikam gan katrs cilvēks, kurš veic sēdošu darbu, lieliski zina, ka ļoti bieži uznāk slinkums, tāpēc pēc darba mēs steidzamies mājās, kur mūs gaida vakariņas, televizors un mīksts dīvāns. Tomēr nedrīkst atļaut sev slinkot, jo fiziskā aktivitāte pēc darba – tā ir labas fiziskās un psiholoģiskās veselības garantija. Tāpēc, pavadot visu dienu neaktīvā pozā, vajadzētu savu atgūt pēc darba. Protams, ka nevar atlīdzināt visas biroja krēslā pavadītās stundas, bet intensīvs treniņš sporta zālē, gara pastaiga svaigā gaisā vai kross nevienam nav kaitējis. Fiziskā aktivitāte ne tikai mazina dažādu slimību risku, bet arī uzlabo vispārējo pašsajūtu, tostarp – miega kvalitāti.

Daļa cilvēku, kuri strādā sēdošu darbu un brīvo laiku pavada, ērti iekārtojušies dīvānā, sūdzas par nekvalitatīvu miegu un enerģijas trūkumu. Tā notiek tāpēc, ka, izpildot sēdošu darbu, nogurst garīgi, bet ne fiziski. Tādējādi organismā zūd harmonija – smadzenes grib atpūsties, bet ķermenis – nē. Tātad fiziska darbība pēc darba – visefektīvākais līdzeklis pret bezmiegu vai nekvalitatīvu miegu.

Un visbeidzot, nedaudz jāpastāsta arī par pareizu ēšanu, kam ir liela nozīme, lai cilvēka organisms normāli funkcionētu. Pēdējā laikā ļoti daudz tiek saņemta informācija par kaitīgumu, ko organismam nodara neveselīgs ātri pagatavojams ēdiens. Darbiniekiem parasti ir tikai viens pusdienu pārtraukums. Vieni to izmanto, lai apmeklētu sabiedriskās ēdināšanas iestādes, citi atnes mājās pagatavotu ēdienu, trešie bauda garšīgu, bet neveselīgu ātri pagatavojamu pārtiku vai lieto uzkodas. Tāpēc visiem sēdošu darbu darošajiem ir jāsabalansē savs uzturs, piemēram, regulāri jālieto uzturā ēdiens, kam ir augsta enerģētiskā vērtība. Turklāt ieteicams ik pēc dažām stundām apēst nedaudz riekstus vai augļus un neaizmirst dzert parastu vai ar minerāliem bagātinātu ūdeni, kā arī nelietot pārāk daudz kafijas.

Katrs darbs ir atbildīgs, svarīgs un vajadzīgs, un, lai gan zināmas nianses rada risks veselībai, tikai no paša cilvēka ir atkarīgs, cik liels šis risks būs.

Belēviča dzīvesbiedre kā viņa biroja vadītāja un palīdze Saeimā nopelna € 40 000

Veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) dzīvesbiedre Inga Štāle, kas ir arī viņa ministra biroja vadītāja un palīdze Saeimā, pērn šajos amatos nopelnījusi 39 352 eiro, liecina Štāles Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2015.gadu.

Tāpat Štāle pērn nopelnījusi 3105 eiro, būdama padomniece Latvijas Zinātņu akadēmijā, bet vēl 14 000 eiro viņa nopelnījusi, pārdodot automašīnu. Viņa arī saņēmusi pabalstu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 136 eiro apmērā.

Kā ministra biroja vadītāja Štāle pērn nopelnījusi 34 134 eiro. Kā liecina Veselības ministrijas (VM) katru mēnesi publicētā informācija par izmaksāto amatpersonu atalgojumu, Štāle decembrī kā ministra biroja vadītāja nopelnījusi 2032,08 eiro pirms nodokļu nomaksas. Savukārt novembrī viņa nopelnījusi 2028,3 eiro. Tomēr šāds atalgojums viņai nav bijis maksāts visu laiku.

Kā liecina informācija par amatpersonu atalgojumu VM, 2028,3 eiro pirms nodokļu nomaksas Štāle saņem no septembra. Augustā ministra biroja vadītājas amatā viņa nopelnījusi 1641,96 eiro bruto, bet jūlijā viņas atalgojums bruto bija 3847,47 eiro. Tas saistāms ar to, ka jūlijā viņai izmaksāta nauda par ikgadējo atvaļinājumu 2015.gada augustā.

Pirms tam no aprīļa līdz jūnijam viņas alga bija 1626,05 eiro. Bet martā viņas atalgojums VM bruto bija 1738,63 eiro.

Štāle arī savā deklarācijā norādījusi, ka ir Saeimas deputāta palīdze. Kā liecina Saeimas mājaslapā pieejamā informācija, Štāle ir Belēviča palīdze Saeimā. Pērn šajā amatā viņa nopelnījusi 5218 eiro.

Tāpat Štāle pērn deklarējusi dzīvokli Rīgā. Viņai ir 5400 eiro lieli skaidras naudas uzkrājumi, kā arī 29 229 eiro lieli bezskaidrās naudas uzkrājumi. Ministra biroja vadītāja deklarējusi arī 47 481 eiro lielas parādsaistības.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pagājušā gada augustā sāka pārbaudi saistībā ar ministra došanos komandējumā ar savu dzīvesbiedri – ministra biroja vadītāju Štāli. Latvijas Televīzija iepriekš ziņoja, ka šajā gadījumā likuma pārkāpumu gan KNAB nav konstatējis, bet varot runāt tikai par ētiku.

Par €10 000 kukuļa ņemšanu pieķer Valsts policijas darbinieku

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis kriminālprocesu pret Valsts policijas darbinieku par 10 000 eiro liela kukuļa piedāvājuma pieņemšanu, informēja KNAB. Aizdomās turētajai personai ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Izmeklēšanas interesēs šobrīd plašāka informācija netiek sniegta.

Jau ziņots, ka Iekšējās drošības birojs (IDB) pagājušā nedēļā par kukuļņemšanu aizturējis Valsts policijas (VP) Galvenās Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieku Arvilu Feierābendu un Kārtības policijas pārvaldes inspektoru Ilmāru Plētienu. Šajā lietā aizturētas vēl divas personas. Visiem piemērots apcietinājums.

Nesen Valsts robežsardzes kriminālizmeklēšanas struktūrvienības aizturēja astoņus robežsargus – vienu galveno inspektoru, divus vecākos inspektorus, trīs inspektorus un divus jaunākos inspektorus. Viņi bija iesaistīti starptautiskā kontrabandistu grupējumā.

Februārī IDB uz aizdomu pamata par kukuļošanu aizturēja Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) 3.nodaļas vecāko inspektoru Zauru Bahmudovu.

LETA arī ziņoja, ka pagājušā gada jūnija vidū KNAB aizturēja toreizējo Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes priekšnieku Uģi Araku. Toreiz KNAB aizturēja arī toreizējo Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurora pienākumu izpildītāju Vilni Ulmi un kādu privātpersonu. Lietā figurēja vēl kāds Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurors, kurš atbrīvots no amata pēc paša vēlēšanās. Arī Ulmis no prokuratūras aizgāja pēc paša vēlēšanās.

Toreiz KNAB sāka kriminālprocesu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, nelikumīgām darbībām ar fiziskas personas datiem un kukuļa pieprasīšanas mēģinājumu no kādas privātpersonas par lēmuma par aresta uzlikšanu mantai atcelšanu.

Savukārt pagājušajā vasarā saistībā ar kādu citu KNAB sāktu kriminālprocesu no amata tika atstādināts toreizējais Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Gatis Gudermanis.

Valsts policijas dienesta pārbaudē konstatēts, ka Araks ir pārkāpis likumu. Tagad šī amatpersona ir Kriminālpolicijas vecākais inspektors. Savukārt Gudermanis izvēlējās dienestu atstāt un ar šī gada 6.janvāri ir atvaļināts pēc paša vēlēšanās.

«Baltic Oil» saņem atteikumu no VPVB iecerei būvēt terminālu un attīstīt dzelzceļu Rīgā

Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā par «Baltic Oil» termināļa būvniecību un dzelzceļa attīstību konstatējis būtiskas nepilnības un atgriezis iesniedzējam ziņojumu pārstrādāšanai.

Procedūras starplēmumā birojs secinājis, ka esošās situācijas un plānotās darbībās ir vairākas nepilnības, pretrunas un trūkumi, kas varētu būt novēršami, sniedzot papildus informāciju, veicot ziņojuma precizējumus. Tomēr ir konstatētas arī principiāli nozīmīgas nepilnības, kas ir kopumā būtiskas un kuru dēļ saskaņā ar likumu birojs atgriež sagatavoto ziņojumu pārstrādāšanai.

Kā norāda birojā, ietekmes uz vidi novērtējums vienai un tai pašai darbībai tiek veikts jau trešo reizi. Starplēmumā secināts, uzņēmums nav izpildījis ietekmes uz vidi novērtējuma jauno programmu un nav izpildījis specifiskās papildus prasības.

Jau iepriekš lēmums neakceptēt darbību bija saistīts ar vairākiem jautājumiem, citu starpā kompleksu transporta infrastruktūras un inženierkomunikāciju objektu trūkumu, kas būtu priekšnoteikums plānoto kravu apjoma transportēšanai un attiecīgi plānojamo un izbūvējamo saistīto objektu ietekmei uz vidi.

Birojs secinājis, ka sagatavotais ziņojums lielā mērā arī satur novecojušu informāciju, tostarp nav ņemtas vērā visas izmaiņas darbības vietā un Rīgas brīvostā kopumā, kā arī izmaiņas normatīvajos aktos. Arī saņemtās valsts un pašvaldību institūciju atsauksmes par ziņojumu esot galvenokārt negatīvas, tostarp identificēti trūkumi vērtējuma par ietekmi uz kultūras mantojumu un dabas vērtībām, tostarp avāriju risku kontekstā.

Kā ziņots, pagājušā gada novembrī notika sākotnējā sabiedriskā apspriešana par kompānijas «Baltic Oil Terminal» naftas un naftas produktu pārkraušanas termināļa izveidi Rīgas ostā, Flotes ielā 13. Vides pārraudzības valsts birojs pērn 18.martā bija pieņēmis lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma procesa piemērošanu paredzētajam projektam. Terminālī paredzēts pārkraut naftu un naftas produktus apjomā līdz desmit miljoniem tonnu gadā. Projekta laikā ir paredzēts izbūvēt divas piestātnes, rekonstruēt sliežu ceļu no stacijas «Bolderāja» līdz Flotes ielai 13 aptuveni četru kilometru garumā, papildus uzbūvējot otru sliežu ceļu paralēli esošajam, kā arī rekonstruēt tiltu pār Buļļupi.

Rīgas domes sēdē pērn 1.aprīlī pieņemts galīgais lēmums neakceptēt «Baltic Oil Terminal» ieceri citā adresē – Flotes ielā 2 – būvēt naftas termināli. Par to kompānija domei jau pieprasījusi 18 miljonu eiro zaudējumu atlīdzināšanu, bet dome atteica.

Irāka slēdz «Al Jazeera» biroju par «kūdīšanu uz vardarbību»

Irākas varasiestādes slēgušas telekanāla «Al Jazeera» Bagdādes biroju, apsūdzot Kataras valsts finansēto raidorganizāciju kūdīšanā uz vardarbību un sektantismu.

Irākas Komunikāciju un mediju komisija nosūtījusi Kataras raidorganizācijai vēstuli, informējot to par 24.marta lēmumu, ar kuru anulēta Bagdādes pārstāvniecības licence un birojs slēgts uz gadu.

Lēmums pieņemts, ņemot vērā raidorganizācijas «pastāvīgos pārkāpumus, kā arī konsekvento medija diskursu, kūdot uz vardarbību un sektantismu».

Dohā bāzētā raidorganizācija, kas ir viena no lielākajām reģionā, trešdien taisnojās, ka nav pārkāpusi nekādus noteikumus, nedz novirzījusies no profesionālas un objektīvas notikumu atspoguļošanas.

Irākas varasiestādes vairākkārt pārmetušas «Al Jazeera» pārlieku draudzīgumu pret sunnītu džihādistu grupējumu «Islāma valsts», kā arī naidīgumu pret Irākas šiītiem – valsts iedzīvotāju vairākumu.

Irākas līderi arī apsūdz Persijas līča monarhijas, ka tās nedara pietiekami daudz cīņā ar «Islāma valsts» džihādistiem, bet dažos gadījumos ir tiem pat tiešā veidā palīdzējušas.

Irākā daudzi apsūdz Kataru, ka tā apzināti atbalsta sunnītu stingrā kursa grupējumus, šādi cenšoties stāties pretī Irānas un šiītu islāma ietekmes pieaugumam reģionā.

Dizaina biroja «H2E» ekspozīcija gūst starptautisku apbalvojumu

Kultūras ministrijas iniciētā un dizaina biroja «H2E» organizētā Latvijas laikmetīgā dizaina ekspozīciju un notikumu cikla «Dizaina manifestācija» ekspozīcija «Informācija» saņēmusi pasaules mērogā nozīmīgu dizaina apbalvojumu «Silver A’Design Award 2015-2016» kategorijā «Interjera un ekspozīciju dizains».

Apbalvotā ekspozīcija «Informācija» bija skatāma Latvijas Mākslas akadēmijā 2015.gada pavasarī un veltīta Latvijas grafikas dizaina dažādajiem aspektiem produktos, pakalpojumos un procesos. Tā aptvēra 12 dizaina jomas, tostarp iepakojumu un grāmatu dizainu, vizuālo identitāti utt., kopā apvienojot 66 dalībniekus, informēja Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.

Ekspozīcija aicināja iepazīt Latvijā radītā grafikas dizaina daudzveidību un informācijas dizainu uzlūkot kā būtisku aspektu ikvienā jomā.

Konkurss «A’Design Award & Competition» notiek Itālijā un ir pasaulē lielākais un daudzpusīgākais starptautiskais ikgadējais dizaina konkurss, kas godina izcilību dizainā un veicina tā atpazīstamību. Ik gadu tiek izvērtēti tūkstošiem pieteikumu, balvas tiek pasniegtas 93 kategorijās. Balvu ieguvējus nosaka starptautiska žūrijas komisija, kurā darbojas dažādu jomu eksperti. Pieteikumi tiek izvērtēti, ņemot vērā plašu kritēriju klāstu, tostarp funkcionalitāti, inovācijas, izmantotās tehnoloģijas un citus kritērijus.

Šogad apbalvojumus saņems 1277 dizaineri no 87 valstīm 93 dažādās dizaina disciplīnās.

Laikmetīgā dizaina ekspozīciju un notikumu ciklu «Dizaina manifestācija» veidoja četras izstādes – «Reputācija», kas bija skatāma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, «Humanizācija», kas notika Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, «Informācija» un «Situācija», kas norisinājās Latgales vēstniecībā «Gors».

Dizaina birojs «H2E» dibināts 2007. gadā. To radījuši un vada Ingūna un Holgers Eleri. Birojs strādā ekspozīciju, interjera un grafikas dizaina jomā.

«Panamas dokumentu» skandālā iesaistītajā juristu birojā notiek jauna kratīšana

Panamas varas iestādes veikušas jaunu reidu tā dēvētajā Panamas dokumentu skandālā iesaistītā juristu biroja telpās, vēstīja vietējie plašsaziņas līdzekļi.

Prokuratūra, kas nodarbojas ar organizētās noziedzības izmeklēšanu, piektdien «veica reidu īpašuma, kas pieder kompānijai «Mossack Fonseca», noliktavā», vēstīja laikraksts «La Prensa», publicējot fotogrāfiju, kurā redzams, kā cilvēki automašīnā liek dokumentus.

Prokuratūrā ziņu aģentūrai AFP apstiprināja, ka «notiek reids», bet detalizētāku informāciju nesniedza.

Pēc reida «Mossack Fonseca» paziņoja, ka ir «gatavs sadarboties ar notiekošo izmeklēšanu veicējiem». Kompānija piebilda, ka noliktavās esošais ietver informāciju, kas izmeklētāju rīcībā bijusi jau iepriekš.

Juristu birojs uzsvēra, ka kratīšanā izņemti sagriezti dokumenti, kurus bija plānots nogādāt otrreizējā pārstrādē.

Tas bija otrais reids «Mossack Fonseca» Panamas birojā. 12.aprīlī tā pati prokuratūras vienība veica diennakti un trīs stundas ilgu kratīšanu kompānijas galvenajā birojā.

Pēc pirmās kratīšanas amatpersonas sacīja, ka nav atklāti pierādījumi apsūdzību pamatojumam. Amatpersonas piebilda, ka kompānija informāciju glabāja uz vairāk nekā simt serveriem, kas atradās dažādās vietās.

«Mossack Fonseca» ir diskrēts juristu birojs, kas bāzēts Panamā. To izveidoja divi vietējie juristi ar labiem sakariem, kas ļāva tam nodarboties ar ārzonas kompāniju izveidi pasaules ietekmīgo un turīgo personu interesēs.

Kompānijas 40 gadu laikā uzkrātie dati digitālā formātā ir nodoti vairākiem Vācijas žurnālistiem, kas noorganizēja pasaules mēroga mediju izmeklēšanu.

Žurnālistiskās izmeklēšanas rezultātā tika atklāts, ka vairākiem esošajiem un bijušajiem pasaules valstu līderiem un slavenībām ir ārzonas kompānijas, ar kuru palīdzību tās izvairās no nodokļu nomaksas.

«Mossack Fonseca» uzstāj, ka nav darījis neko nelikumīgu un tās serveriem hakeri uzbrukuši no ārvalstīm, tādējādi juristu birojs kļuvis par kiberzādzības upuri.

Tomēr Panamas varas iestādes sola pieņemt starptautiskos standartus, lai apmainītos ar informāciju par nodokļiem, kas varētu ietekmēt «Mossack Fonseca» ierasto darbības veidu.

10 biroja darbinieku paradumi, kuri nopietni ietekmē viņu veselību

Pavadot gandrīz lielāko dienas daļu savā darba vietā, birojā, cilvēki nereti sāk piekopt neveselīgus ieradumus, kuri kaitē veselībai. Vēl trakāk ir tad, ja ikdienas steigā šos neveselīgos paradumus pat nepamani, tāpēc mēs atgādināsim par 10 populārākajiem no tiem.

1. Brokastu neēšana

Kamēr zinātnieki vēl strīdas, vai cilvēkiem no rītiem būtu vai nebūtu obligāti jāpaēd brokastis, skaidrs ir tas, ka rīta ēdienreize uzlādēs tevi visai dienai. Jau no paša rīta sajutīsi enerģiju un nejutīsies tik nogurusi visas dienas garumā.

2. Sejas atspiešana pret roku

Iespējams, daudzi no jums, lasot šo rakstu, ir atspieduši seju pret roku. Nedariet tā! Protams, tā ir daudz ērtāk, tomēr šāda poza nelabvēlīgi ietekmē tavu sejas ādu un higiēnu.

3. Ēšana pie darba galda

Tavām smadzenēm ir nepieciešama atpūta. Lai arī kā negribētos tam ticēt, pētījumi pierāda, ka vairāku lietu darīšana vienlaicīgi nav efektīva.

4. Izgāšanās krēslā

Slikta poza – slikta veselība? Tā tas noteikti var būt. Pētījumi pierāda, ka izgāšanās krēslā ietekmē tavu garastāvokli, tāpēc labāk apsēdies taisni, iztaisno muguru un pasmaidi!

5. Acu aiztikšana

Ko tik cilvēki nemēdz darīt ilgstoši sēžot pie galda… Arī acu rīvēšana, berzēšana vai jebkāda citāda aiztikšana var ietekmēt tavu veselību. Šādā veidā ātri vien ir iespējams tikt pie iekaisuma.

6. Sēdēšana visas dienas garumā

Daudzi eksperti uzskata, ka ilgstoša sēdēšana ir gandrīz tikpat neveselīga kā smēķēšana. Mazkustīgs dzīvesveida palielina risku saslimt ar diabētu vai kādu sirds slimību, turklāt tas pavisam noteikti ietekmē arī tavu muguru, tāpēc labāk piecelies un mazliet izkusties!

7. Nebaro biroja suni

Lai arī biroji mūsdienās ir tik mūsdienīgi, ka uz darbu iespējams sarunāt līdzi paņemt arī četrkājaino draugu, noteikti ņem vērā, ka nevajadzētu suni sabužināt vai pabarot un tad atgriezties pie datora klaviatūras. Pētījumos pierādīts, ka dzīvnieki pārnēsā baktērijas, kuras var uzņemt arī cilvēki.

8. Neņem līdzi telefonu uz labierīcībām

Vairākos pētījumos pierādīts, ka cilvēki vecumā no 18 līdz 29 gadiem mēdz ņemt līdzi telefonus pat ejot uz tualeti. Lai arī tas var būt vilinoši, šādā veidā iespējams pārnēsāt baktērijas no tualetes uz darba galdu.

9. Ja esi apslimis, labāk paliec mājās

Lai arī esi īsts darba rūķis, ņem vērā, ka došanās uz darbu ar sliktu pašsajūtu, var nopietni ietekmēt tavu veselību. Labāk vienu dienu paliec mājās, nekā pēcāk slimo divas nedēļas.

10. Kāju krustošana

Kāju sakrustošana noteikti var palīdzēt tām nesaskarties ar pretējo kaimiņu, tomēr tā sēdēt nevajadzētu pārāk ilgi. Pētījumi pierāda, ka kāju krustošana var izraisīt muguras un spranda sāpes, kā arī paaugstināt asins spiedienu.

Druķis nobažījies, ka Būvniecības kontroles birojā nedrīkst pieņemt darbā būvekspertus

Būvniecības valsts kontroles birojs nedrīkst pieņemt darbā būvekspertus, jo viņi neatbilst būvinženiera kvalifikācijai, pie šāda secinājuma nācis biroja vadītājs Pēteris Druķis, kurš šodien bija uzaicināts uz Zolitūdes lielveikala «Maxima» traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi.

Minētais jautājums tika skarts saistībā ar pārbaudi par Valsts ieņēmumu dienesta ēkas drošību. Komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis (NSL) norādīja, ka biroja rīcībā nav nepieciešamās aparatūras pārbaužu veikšanai. Druķis atbildēja apstiprinoši, sakot, ka iestādei ne tikai nav aparatūras, bet arī nepieciešamo speciālistu.

Biroja vadītājs skaidroja, ka darbā var pieņemt tikai būvinspektorus, kuri ir bijuši būvuzraugi vai būvdarbu vadītāji un kuriem «nav ne mazākās pieredzes un saprašanas, kas tad ir jādara ar šādu ekspluatācijā esošu objektu apsekošanu», jo viņi nav būveksperti. Savukārt būvekspertus darbā pieņemt nedrīkstot, jo viņi neatbilst būvinženiera kvalifikācijai.

Tas ir viens no paradoksālajiem aspektiem, kuru risinājuma priekšlikumus Druķis iecerējis prezentēt Saeimas deputātiem. Šodien laika trūkuma dēļ komisija nepaguva uzklausīt biroja vadītāja ziņojumu par biroja darba plānu 2015.gadam.

Kā ziņots, Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisija izveidota, lai vērtētu Latvijas valsts rīcību pēc traģēdijas. Tiek vērtētas valsts darbības traģēdijas seku novēršanā, kā arī darbības, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību rīcības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu nelaimju atkārtošanos.

Arhitektu birojs «Kubs» apstiprina, ka birojā veikta kratīšana

Zolitūdes traģēdijā sabrukušā lielveikala «Maxima» projekta autors – arhitektu birojs «Kubs» – apstiprina, ka Valsts policija šodien birojā veikusi kratīšanu un izņēmusi «Maxima» projekta materiālus papīra un digitālā formā, informē «Kuba» pārstāve Evija Ansonska.

«Apstiprinām, ka mūsu birojā šodien bija policijas pārstāvji, kuriem

izsniedzām lielveikala «Maxima» projekta materiālus papīra un digitālā formātā.

Biroja tehnika un citi materiāli netika izņemti. Birojs tiesībsargu rīcībā nodeva arī tikko saņemto mūsu pieaicinātā neatkarīgā eksperta Valtera Celmiņa ekspertīzi lielveikala «Maxima» tehniskā projekta būvkonstrukcijas daļai, kas, mūsuprāt, ir nozīmīgs pierādījums lietā. Birojs pilnībā sadarbojās ar policijas pārstāvjiem un sniedza visu tiesībsargiem nepieciešamo informāciju,» informē Ansonska.

«Kubs» apliecina, ka arī turpmāk būs atvērts un sadarbosies ar tiesībsargājošajām institūcijām, sniegs visu biroja rīcībā esošo informāciju, lai sekmētu patiesības noskaidrošanu šajā traģiskajā notikumā.

Eksperti vērtēs arī projekta arhitektūras daļu

«Vienlaikus vēlamies informēt, ka pēc mūsu lūguma Latvijas Arhitektu savienība arī izveidojusi ekspertu komisiju, kas sniegs neatkarīgu slēdzienu arī par projekta arhitektūras daļu. Papildu jautājumu gadījumā lūgums vērsties policijā, jo izmeklēšanas gaitā neesam tiesīgi sniegt detalizētu informāciju par šīm darbībām,» norāda Ansonska.

Iepriekš kratīšanas faktu apstiprināja arī «Maxima Latvija» un projektēšanas uzņēmuma «HND grupa» īpašnieks Ivars Sergets. Ar būvfirmu «Re&Re» biznesa portālam «Nozare.lv» joprojām nav izdevies sazināties, šodien vairs nav pieejama arī uzņēmuma mājaslapa «www.rere.lv».