Rasnačs par «līgavaiņa skapi» varētu saņemt simbolisku sodu, šoferis – kriminālprocesu

Par savu rīcību, ar Tieslietu ministrijas Administratīvā departamenta direktora Ērika Rēķa starpniecību norīkojot auto vadītāju Ervīnu Kunci ar ministrijas mikroautobusu pārvest «līgavaiņa skapi» uz «līgavas» mājām, tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) varētu uzlikt tikai nelielu naudassodu, savukārt par grēkāzi varētu tikt «nozīmēts» auto vadītājs, pret kuru varētu pat sākt kriminālprocesu.

Ne tieslietu ministrs, ne viņa preses sekretārs Andris Vitenburgs šonedēļ nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu – vai ministrs ir informēts par KNAB pārstāvja publisko izteikumu, ka ministrs saistībā ar sava «līgavaiņa skapja» pārvadāšanu varētu tikt sodīts tikai ar naudas sodu, savukārt saistībā ar attiecīgā autovadītāja rīcību varētu tikt sākts kriminālprocess.

Tikmēr KNAB oficiālais skaidrojums ir šāds – vērtējot tieslietu ministra Rasnača rīcību, ministrijas autotransportu izmantojot, lai pārvestu privāto skapi, birojs vēloties norādīt, ka saskaņā ar «Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu» šāda rīcība – pretēji ministra apgalvojumiem, ka viņš tā drīkstējis rīkoties, jo tas bijis «ārkārtas izņēmuma gadījums» – netiek pieļauta.

KNAB skaidro, ka šī likuma 5.2 panta «Autotransporta izmantošanas noteikumi» otrā daļa nosaka, ka «publiskas personas īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošais autotransports, tajā skaitā operatīvais transports, izmantojams tikai dienesta, darba, amata pienākumu (turpmāk — darba pienākumi) pildīšanai», bet šī panta trešā daļa nosaka, ka «autotransporta lietošana darba vajadzībām ir tāda autotransporta lietošana, kas nepieciešama amatpersonas vai darbinieka darba pienākumu pildīšanai, nodrošinot publiskas personas vai publiskas personas institūcijas iestādes funkciju izpildi».

«Tas nozīmē, ka publiskas personas īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošs transports izmantojams tikai darba vajadzībām, amata pienākumu pildīšanai,» saistībā ar Rasnača «līgavaiņa skapi» norāda KNAB. Papildus tam birojs vēršot uzmanību, ka likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» 18.pants nosaka valsts amatpersonām ierobežojums rīkoties ar publiskas personas institūcijas mantu, paredzot, ka valsts amatpersona drīkst izmantot vai lietot publiskas personas institūcijas mantu un finanšu līdzekļus tikai ārējos normatīvajos aktos paredzētajiem mērķiem un saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību. Par šā likuma pārkāpumiem personu sauc pie likumos noteiktās atbildības.

Taču nekādu lielo sodu ministrs par savu rīcību varētu arī nesaņemt. «Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.30 pantu «Valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšana» – par likumā noteikto komercdarbības, valsts amatpersonas amata savienošanas, pārstāvības, ienākumu gūšanas ierobežojumu vai tādu ierobežojumu pārkāpšanu, kuri noteikti attiecībā uz rīcību ar valsts vai pašvaldības mantu, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā – uzliek naudas sodu valsts amatpersonai no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā,» skaidro KNAB.

Pavisam citāda atbildība varētu būt mikroautobusa šoferim, kuram ministrs pēc skapja pārvešanas saskaņā ar paša Rasnača publiski sniegto skaidrojumu pēc šo faktu atklāšanās esot iedevis 20 eiro «degvielai».

«Par prettiesisku rīcību, par ko paredzēta atbildība Krimināllikuma 326. 2 (Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana) un 3 (Prettiesiska labumu došana) pantos – par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, to piedāvājuma prettiesisku pieņemšanu, ko pats vai ar starpnieku izdarījis valsts vai pašvaldības iestādes darbinieks, kurš nav valsts amatpersona, vai valsts institūcijas pilnvarota tāda pati persona par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu labuma devēja vai jebkuras citas personas interesēs, izmantojot savas pilnvaras, neatkarīgi no tā, vai pieņemtās materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi domāti šai personai vai jebkurai citai personai, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu,» skaidro KNAB.

Birojs gan arī norāda, ka publiski izskanējušās informācijas un faktu pārbaude turpinās, tāpēc KNAB skaidrojums par atbildību, kas varētu iestāties amatpersonām vai darbiniekiem, ja viņu darbībās tiktu konstatēts minēto pārkāpumu sastāvs, uzskatāms par teorētisku likuma normu skaidrojumu.

Tikmēr Rasnačs šonedēļ atteicās atbildēt uz Pietiek jautājumu, vai viņš izjūt atbildību saistībā ar iespējamām sankcijām, kas var tikt vērstas pret autovadītāju, kurš bijis spiests pildīt savas tiešās priekšniecības rīkojumus un pārvest Rasnača «līgavaiņa skapi».


Viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem efektīvam biroja darbam ir ērtas un ergonomiskas mēbeles, īpaši izceļot biroja krēsla nozīmi. Krēsla forma, izgatavošanas materiāls, ritentiņu darbība – tas viss ietekmē darbinieka labsajūtu, no kuras savukārt lielā mērā ir atkarīga arī darba efektivitāte. Ja Jūs vēlaties uzlabot savu un/vai savu darbinieku darba sniegumu, sagādājiet viņiem komfortablus biroja krēslus. Tā būs lieliska investīcija ne tikai darba ražīguma celšanā, bet arī kolektīva iekšējā noskaņojuma uzlabošanā. Un ir taču patīkami atgriezties darba vietā, kur valda labas, saskanīgas darba attiecības, vai ne? Biroja krēsls ir lieliska dāvana Jums un Jūsu darbiniekiem!

«Delna» kritizē KNAB sagatavotos biroja priekšnieka atlases noteikumus

Biedrība «Delna» vēstulē Saeimai asi kritizē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sagatavotos noteikumus par KNAB priekšnieka pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību.

«Delna» uzskata, ka Ministru kabinets nedrīkstēja noteikumu sagatavošanu uzticēt KNAB, vēl jo vairāk situācijā, kad esošais KNAB priekšnieks ir publiski paziņojis par atkārtotu kandidēšanu uz KNAB priekšnieka amatu.

Noteikumu izstrādes uzdošana KNAB ir izraisījusi valsts tiesiskuma principa būtisku pārkāpumu, kā arī interešu konflikta situāciju, uzskata biedrība. «Delna» secina, ka KNAB centies noteikumu projektu sagatavot tā, lai dotu priekšroku esošajam biroja priekšniekam, piemēram, dodot būtiski vairāk punktus kandidātam, kuram ir pieredze korupcijas mazināšanas jomā, diskriminējot citus iekšlietu sistēmā strādājošos, kuriem ir pieredze citā jomā. Tāpat noteikumu projektā ir ietvertas citas normas, kas negarantē augsta profesionāļa atlasi, uzskata «Delna».

Par to, ka noteikumu projekta sagatavošana bijusi vērsta uz pēc iespējas labvēlīgākiem nosacījumiem vienam kandidātam, liecina arī slepenība noteikumu izstrādē, jo informācija par topošajiem noteikumiem nav nonākusi KNAB Sabiedriski konsultatīvajā padomē.

Jau ziņots, ka KNAB sagatavojis jaunus KNAB priekšnieka amata pretendentu pieteikšanās nosacījumus un pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību, kas no līdzšinējās atšķiršoties atsevišķās niansēs.

Pašlaik KNAB priekšnieka amata pretendentu atlases kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi «KNAB priekšnieka amata pretendentu atlases kārtība». Jaunie noteikumi šo kārtību būtiski nemainīšot.

Noteikumu projekts paredz no KNAB vadītāja amata kandidātiem prasīt nevainojamu reputāciju. To komisija pārbaudīšot atbilstoši pretendenta iesniegtajiem dokumentiem un kompetento iestāžu sniegtajiem atzinumiem, kā arī intervijā, pretendentam atbildot uz komisijas uzdotajiem jautājumiem. Tāpat pretendentiem būs jābūt vismaz divu svešvalodu prasmei, vismaz triju gadu pieredzei vadošā amatā valsts pārvaldē vai tiesībaizsardzības jomā.

Pretendentiem tikšot prasītas «atbilstošas komunikācijas prasmes», proti, spēja veidot un uzturēt kontaktus savā iestādē un ārpus tās, kas palīdz vai nākotnē varētu palīdzēt ar darbu saistīto mērķu sasniegšanai. No konkursantiem tikšot sagaidīta orientācija uz attīstību, proti, mērķtiecīga kvalifikācijas paaugstināšana, zināšanu papildināšana un aktīva dalība dažādu veidu mācību un pieredzes apmaiņas pasākumos.

Pretendentiem būs jāprot organizēt komandas darbs, lai nodrošinātu iestādes mērķu sasniegšanu. No viņiem tiks sagaidīta spēja veidot pozitīvu komandas gaisotni, rūpēties par komandu un motivēt to kopīgo mērķu sasniegšanai, tai skaitā nodrošinot atbalstošu vidi darbinieku motivācijas stiprināšanai, snieguma pilnveidošanai un profesionālās izaugsmes veicināšanai.

Amata kandidātiem tiks prasīta spēja definēt un pārvērst darbībā iestādes vai nozares attīstības stratēģisko vīziju, kā arī zināšanas par KNAB kompetencē esošajām jomām un valsts pārvaldes jautājumiem.

Jaunie noteikumi konkretizē KNAB likumā noteiktās prasības attiecībā uz amatam nepieciešamo pieredzi – pieredzi, zināšanas, kompetences un svešvalodu prasmju līmeni.

Iepriekš esošajā regulējumā vērtēšanas otrajā kārtā bija prasība rakstiski izklāstīt zināšanas par valsts pārvaldes iekšējās kontroles sistēmu. Ja komisijai nav pārliecības par pretendenta zināšanām šajā vai jebkurā citā no jomām, kuru pārzināšana ir nepieciešama, tā noskaidro šo zināšanu esamību vai neesamību pēc saviem ieskatiem, tostarp izstrādājot rakstiskā darba jautājumus. KNAB uzskata, ka nav saskatāms loģisks pamats sašaurināt pārbaudāmo zināšanu apjomu, nosakot tieši šo vienu jomu.

Ņemot vērā, ka KNAB likumā mainīts komisijas locekļu skaits, attiecīgi precizētas tās normas noteikumu projektā, kuras tas skar.

KNAB sagatavotie noteikumi nesen pieteikti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl būs jāapstiprina valdībā.

Pašreizējo KNAB priekšnieku Streļčenoku Saeima iecēla amatā 2011.gada 17.novembrī. 2015.gada nogalē Streļčenoks ir izteicies, – ja tāda iespēja būs, viņš kandidēs uz nākamo termiņu.

Rīgas domes IT centrs par € 990 000 plāno iegādāties jaunu biroja tehniku

Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centrs par 990 000 eiro plāno iegādāties jaunu biroja tehniku, tā cerot uzlabot savas darbības efektivitāti, informēja centra pārstāvji. Iepirkuma konkursā par pašvaldības tehnoloģiju pakalpojumu pārvaldības optimizāciju uzvarējis vienīgais pretendents SIA «Komerccentrs DATI grupa».

Kā pastāstīja centra pārstāvji, iepirkuma mērķis ir pašvaldības pamatdarbībai atbilstošu informācijas un komunikāciju tehnoloģijas pakalpojumu uzturēšana un uzlabošana. Galvenie pakalpojumi, kurus centrs saņems iepirkuma līguma ietvaros, ir datortehnikas, drukas iekārtu, multifunkcionālo iekārto un kopētāju, faksa iekārtu, kā arī projektoru un interaktīvo tāfeļu apkope, IT datortīklu uzturēšana, ierīkošana un pakalpojuma sniedzēja speciālistu konsultācijas par to, kā uzlabot un optimizēt centra sniegtos pakalpojumus.

Līgums ar SIA «Komerccentrs DATI grupa» tiks slēgts uz vienu gadu ar tiesībām pagarināt līgumu uz vēl vienu gadu, līdz tiek sasniegts piecu gadu termiņš. Līguma darbības laikā centrs maksās par faktiski sniegtajiem pakalpojumiem.

Iepirkums tiks realizēts no līguma noslēgšanas brīža, savukārt pakalpojumi tiks iegādāti pēc nepieciešamības un pieejamā budžeta iespējām, veicot iepriekšējo izmaksu vērtējumu.

Kučinskis: budžetu birojam apstiprināja valdība, atsevišķi ministri nebūs pamanījuši

Ministru prezidenta biroja budžeta palielināšana saistībā ar papildu darbinieku piesaisti bija valdības dienaskārtībā un visi ministri to akceptēja, pirmdien žurnālistiem pauda premjers Māris Kučinskis (ZZS).

«Es netaisos neko slēpt. Iepriekš griezos pie ministriem, lai lūgtu papildu finansējumu, viņi arī piekrita. Papildu darbinieki birojā nepieciešami, lai nodrošinātu pilnvērtīgu biroja darbību. Es arī varu skaidri pateikt ko katrs no cilvēkiem manā birojā dara un cik viņš ir noslogots,» sacīja Kučinskis.

Ministru prezidents arī norādīja, ka pašlaik viss biroja budžets netiek izmantots, jo esot rezerve, ja rodas situācija, kad nepieciešams algot vēl kādu cilvēku, un ja viņam būtu bijis laiks, finansējuma avots būtu atrasts cits.

«Vienotības» pārstāvis, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens pastāstīja, ka partija uzņemas daļu atbildības, ka iepriekš nepamanīja līdzekļu palielinājumu birojam, taču kopumā atbalsta biroja spēju stiprināšanu.

Savukārt Nacionālās apvienības (NA) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzsvēra, ka NA, tāpat kā Finanšu ministrija, uzskata, ka finansējuma avots – līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, ir izvēlēts nepamatoti, bet biroja kapacitātes stiprināšana ir premjera atbildība.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka pēc Kučinska valdības apstiprināšanas par vairāk nekā 178 tūkstošiem eiro palielināts viņa biroja finansējums, 91 tūkstošus eiro atvēlot četru jaunu darbinieku algām, iepriekš ziņoja TV3.

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirti vairāk nekā 178 tūkstoši, lai, pēc Kučinska teiktā, «stiprinātu Valsts kancelejas kapacitāti».

Pats Kučinskis uzskata, ka naudas ņemšana šim mērķim no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ir adekvāts solis. Līdzekļi izlietoti ne tikai algām, bet darba vietu iekārtošanai, piebilda Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš.

«Vienotības « pārstāve Solvita Āboltiņa iepriekš pauda, ka šāds lēmums pieņemts, neinformējot koalīcijas partnerus. Viņa gan atzīst, ka premjera biroja kapacitātes stiprinašana esot nepieciešama.

Divi no četriem jaunajiem darbiniekiem ir Kučinska bijušie ārštata padomnieki – Jānis Salmiņš un Aigars Freimanis, ar kuriem noslēgti pastāvīgi darba līgumi.

Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs rosina «Balvas» maksātnespēju

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) nolēmis rosināt likvidējamās apdrošināšanas AS «Balva» maksātnespēju.

Lēmumu rosināt apdrošinātāja maksātnespēju LTAB pieņēmis, jo uzņēmums nespēj segt aizvien augošās izmaksas, paziņojumā medijiem informē LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. LTAB no «Balvas» centies atgūt no Garantijas fonda izmaksātās OCTA atlīdzības, kuras apdrošināšanas sabiedrība nespēja izmaksāt starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos.

Līdz šim «Balvas» vietā LTAB no Garantijas fonda atlīdzībās izmaksājis gandrīz trīs miljonus eiro, bet atguvis nedaudz vairāk par vienu miljonu eiro. Tādējādi likvidējamās apdrošināšanas sabiedrības parāds pret Garantijas fondu sasniedzis 1,89 miljonus eiro, informē LTAB.

Atbilstoši OCTA likumam gadījumos, kad tiek pasludināta kāda tirgus dalībnieka maksātnespēja, izmaksas ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem tiek segtas no Garantijas fonda.

LTAB pauž viedokli, ka uzņēmuma maksātnespējas ierosināšana ļaus ātrāk pabeigt atlikušo aktīvu realizāciju, kas tiek darīts gan avārijās cietušo, kuriem OCTA atlīdzība pienākas no «Balvas», gan visas OCTA nozares dalībnieku interesēs. Līdz ar to visi cietušie, kuri joprojām no «Balvas» nav saņēmuši visu sev pienākošos atlīdzību izmaksu, varēs bez kavēšanās pilnā apmērā pieprasīt to no Garantijas fonda. LTAB plāno tuvākajā laikā apzināt un personīgi uzrunāt ikvienu no šiem atlīdzību saņēmējiem un vienoties par izmaksu veikšanu

Ņemot vērā «Balvas» likvidācijas procesā radītos zaudējumus, kā arī tos, kas vēl radīsies maksātnespējas procesā, un citus faktorus, Garantijas fonda apmērs jau šogad samazināsies zem likumā noteiktā minimālā apmēra un apdrošinātājiem būs jāatsāk veikt ikmēneša atskaitījumus Garantijas fondā no katras pārdotās OCTA polises, lai atjaunotu Garantijas fonda apmēru, informē LTAB.

Iemaksas jāatsāk veikt, jo fondā uzkrāto līdzekļu apmērs samazinās zem 20 miljoniem eiro.

Jau ziņots, ka 2013.gadā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome anulēja visas «Balvas» licences un tā atrodas likvidācijas procesā.

«Firmas.lv» datubāzē pieejamā informācija liecina, ka pērn «Balva» strādāja ar 824 152 eiro zaudējumiem, bet 2014.gadā zaudējumi bija 146 367 eiro. «Balvas» likvidators ir Rolands Strazdiņš.

LTAB Garantijas fonds ir nodrošinājums, ka ikviens ceļu satiksmes negadījumā cietušais saņems likumā noteikto kompensāciju. Garantijas fonda līdzekļus veido apdrošinātāju vienreizējās iemaksas, regulāri ikmēneša atskaitījumi no OCTA prēmijām, apdrošinātāju veiktās papildu iemaksas, LTAB regresa kārtībā atgūtie līdzekļi par avārijās nodarītajiem zaudējumiem, kā arī ieņēmumi no fonda līdzekļu glabāšanas un ieguldīšanas.

Rīgas arhitekta birojā diskutēs par jaunās koncertzāles projektu

Rīgas pilsētas arhitekta birojs 14.jūnijā rīkos diskusiju par nacionālā līmeņa akustiskās koncertzāles un konferenču centru iespējamo projektu turpmāku attīstību Rīgā, noskaidrots arhitekta birojā.

Paredzēts, ka diskusijā ar koncertzāles projekta attīstību saistīto nozaru profesionāļi – arhitekti, būvinženieri, plānotāji, mūzikas industrijas pārstāvji iepazīsies ar trīs iespējamo koncertzāles projekta idejām. Tiks apspriesta ideja par konferenču un koncertu centru Skanstē, iespēja rekonstruēt Rīgas Kongresu namu par multifunkcionālu centru ar koncertzāli, kā arī iespēju veidot Zaķusalas konferenču centru.

Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis stāstīja, ka katra objekta arhitektūras risinājumi un konteksts jeb pilsētbūvnieciskā situācija ietekmē objekta pastāvēšanas veiksmi un ilgmūžību. Diskusijā, pēc viņa teiktā, tiks apskatītas un apspriestas projektu īstenošanas alternatīvas, minēto objektu īstenošanas koncepcija un principi Rīgā, kā arī projektu virzītājiem un lēmumu pieņēmējiem izvirzāmie kritēriji.

Diskusijas kopsavilkumā tiks iekļauti jautājumi par to, kas jāzina lēmumu pieņēmējiem un jāņem vērā projektu attīstītājiem par koncertzāles un konferenču centra ietekmi uz pilsētvides kvalitāti. Tiks risināts tas, kā veicināt projektu arhitektūras kvalitāti un mazināt negatīvās ietekmes riskus.

Diskusija notiks Rīgas pilsētas arhitekta birojā, Dzirnavu ielā 60A-21, laikā no plkst.10 līdz 12.30. Tajā piedalīsies Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras vēstures un teorijas katedras vadītājs Jānis Krastiņš, “Rīgas koncertzāles” projekta uz AB dambja autors Andis Sīlis, Latvijas Arhitektūras 2016.gada balva žūrijas loceklis Uģis Kaugurs, sociālantropologs Viesturs Celmiņš, Latvijas Pasākumu producentu asociācijas pārstāvis Gints Putniņš, Latvijas Pasākumu producentu asociācijas pārstāvis, Kultūras ministrijas (KM) pārstāvji Dace Vilsone un Jānis Dripe, kā arī Princis.

Piedalīties diskusijā aicināts arī Ekonomikas ministrijas, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvis.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka KM līdz 15.jūnijam izskatīšanai Ministru kabinetā plāno virzīt jautājumu par akustiskās koncertzāles īstenošanas modeli Rīgā. KM uzskata, ka nepieciešama konceptuāla valdības izšķiršanās par vienu no tiem. Paredzēts, ka valdības izvēlētajam modelim tālāk tiks izstrādāts detalizēts finanšu aprēķins un tehniski ekonomiskais pamatojums, kas ietvers ne tikai būvniecības izmaksas, bet arī ikdienas   koncertzāles  darbības modeli.

Viens no piedāvājumiem būs koncertzāles  projektu īstenot Rīgas degradētajā teritorijā, izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, savukārt otrs paredzēs izmantot publisko-privāto partnerību, atklātā konkursā izvēloties privāto sadarbības partneri. Trešajā variantā koncertzāles projektu paredzēts īstenot sadarbībā ar Rīgas pilsētas pašvaldību, izvērtējot iespējas un izmaksas Rīgas Kongresu nama pārbūvei.

Sēdošs darbs: reāli draudi veselībai

Mēs dzīvojam 21.gadsimtā, kad lielākā daļa darbu tiek veikti sēdus: darbs pie datora birojos, sabiedriskajās iestādēs vai pat veikalu kasēs. Pirmajā acumirklī var šķist, ka tas nemaz nav grūti – visu dienu sēdi pie datora vai apkalpo klientus, jo tādu darbu taču nevar pat salīdzināt ar smagu fizisku darbu, kad visu dienu nākas pavadīt uz kājām, celt smagumus vai pastāvīgi pieliekties. Un tas ir tiesa, bet arī sēdošs darbs var negatīvi ietekmēt cilvēka veselību.

Kādus draudus cilvēka veselībai var radīt sēdošs darbs?

Cilvēkiem, kas veic fiziski aktīvu darbu, bieži vien šķiet, ka sēdošs darbs ir ļoti viegls un nenogurdinošs. Taču realitāte ir tāda, ka daudzi biroju darbinieki sūdzas par muguras muskuļu, locītavu un mugurkaula sāpēm, pasliktinošos redzi un pat bezmiegu. Turklāt tam visam klāt nāk ne pārāk veselīga, kā arī neregulāra biroju darbinieku ēšana, lielais patērētā kofeīna un ļoti bieži arī nikotīna daudzums.

Visvairāk sēdoša darba dēļ cieš mugura. Pilnīgi dabiski, ka cilvēki, kuri strādā sēdošu darbu, ne vienmēr sēž pareizi. Turklāt biroju krēsli reizēm neatbilst ergonomikas prasībām. Tāpēc nepareiza poza sēžot par sevi atgādina ar muguras sāpēm, kas var kļūt par citu slimību cēloni (piemēram, mugurkaula trūces). Turklāt, ilgstoši sēžot mugurkaula skriemeļi izjūt lielu slodzi, kuru dēļ var attīstīties krūšu un kakla daļas radikulīts, un ja vēl visu dienu nākas skatīties datora monitorā, tad draud tuvredzība.

Arī veiktie zinātniskie pētījumi apstiprina, ka, ja sēžot tiek pavadītas vairāk kā 4 stundas bez pārtraukuma, palielinās tādu slimību iegūšanas risks, kā diabēts, vēzis, hipertonija, asinsvadu un sirds slimības. Pārāk maza fiziskā aktivitāte sievietēm izraisa vēnu varikozi. Tiesa, ilgu laiku tika uzskatīts, ka šī slimība ir iedzimta. Taču mediķi atzīmē, ka no varikozām vēnām arvien vairāk cieš sievietes, kuras ģenētiski nav mantojušas šo slimību. Tostarp, veicot sēdošu darbu, palēninās vielmaiņa, tiek traucēta asinsrite, bet tie ir galvenie cēloņi, kuru dēļ sāk pieaugt svars.

Padomi tiem, kuri visu dienu atrodas sēdus stāvoklī

Pirmais, kam jāpievērš uzmanība, ir poza – tai nepieciešamiergonomiskie biroja krēsli.Kas tas ir – ergonomiski biroja krēsli? Tie ir tādi krēsli, kuru galvenais elements ir atzveltne, roku balsti, bet augstums tiek regulēts atbilstoši katra cilvēka fizioloģijai: viņa garumam, mugurkaula izliekumam, roku garumam utt. Šobrīd mēbeļu veikali vai elektroniskie veikali, piemēram –220.lv,piedāvā ļoti plašu ergonomisko biroja krēslu sortimentu, tāpēc jautājumu par jauniem biroja krēsliem vajadzētu apspriest kolektīva sapulcēs.

Otrs ļoti svarīgs aspekts, kas ietekmē sēdošu darbu strādājošu cilvēku – datora ekrāna augstums un tā novietojums. Ļoti svarīgi, lai, strādājot pie datora, tā ekrāns atrastos nedaudz zemāk par acu līmeni. Turklāt mediķi ļoti iesaka ik pēc 20 minūtēm taisīt dažu minūšu pārtraukumus, lai acis var atpūsties. Gadījumā, ja telpā ir ļoti sauss klimats, pa rokai būtu jābūt mākslīgajām asarām, kas novērš sausumu acīs un mazina diskomforta sajūtu.

Laikam gan katrs cilvēks, kurš veic sēdošu darbu, lieliski zina, ka ļoti bieži uznāk slinkums, tāpēc pēc darba mēs steidzamies mājās, kur mūs gaida vakariņas, televizors un mīksts dīvāns. Tomēr nedrīkst atļaut sev slinkot, jo fiziskā aktivitāte pēc darba – tā ir labas fiziskās un psiholoģiskās veselības garantija. Tāpēc, pavadot visu dienu neaktīvā pozā, vajadzētu savu atgūt pēc darba. Protams, ka nevar atlīdzināt visas biroja krēslā pavadītās stundas, bet intensīvs treniņš sporta zālē, gara pastaiga svaigā gaisā vai kross nevienam nav kaitējis. Fiziskā aktivitāte ne tikai mazina dažādu slimību risku, bet arī uzlabo vispārējo pašsajūtu, tostarp – miega kvalitāti.

Daļa cilvēku, kuri strādā sēdošu darbu un brīvo laiku pavada, ērti iekārtojušies dīvānā, sūdzas par nekvalitatīvu miegu un enerģijas trūkumu. Tā notiek tāpēc, ka, izpildot sēdošu darbu, nogurst garīgi, bet ne fiziski. Tādējādi organismā zūd harmonija – smadzenes grib atpūsties, bet ķermenis – nē. Tātad fiziska darbība pēc darba – visefektīvākais līdzeklis pret bezmiegu vai nekvalitatīvu miegu.

Un visbeidzot, nedaudz jāpastāsta arī par pareizu ēšanu, kam ir liela nozīme, lai cilvēka organisms normāli funkcionētu. Pēdējā laikā ļoti daudz tiek saņemta informācija par kaitīgumu, ko organismam nodara neveselīgs ātri pagatavojams ēdiens. Darbiniekiem parasti ir tikai viens pusdienu pārtraukums. Vieni to izmanto, lai apmeklētu sabiedriskās ēdināšanas iestādes, citi atnes mājās pagatavotu ēdienu, trešie bauda garšīgu, bet neveselīgu ātri pagatavojamu pārtiku vai lieto uzkodas. Tāpēc visiem sēdošu darbu darošajiem ir jāsabalansē savs uzturs, piemēram, regulāri jālieto uzturā ēdiens, kam ir augsta enerģētiskā vērtība. Turklāt ieteicams ik pēc dažām stundām apēst nedaudz riekstus vai augļus un neaizmirst dzert parastu vai ar minerāliem bagātinātu ūdeni, kā arī nelietot pārāk daudz kafijas.

Katrs darbs ir atbildīgs, svarīgs un vajadzīgs, un, lai gan zināmas nianses rada risks veselībai, tikai no paša cilvēka ir atkarīgs, cik liels šis risks būs.

Belēviča dzīvesbiedre kā viņa biroja vadītāja un palīdze Saeimā nopelna € 40 000

Veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) dzīvesbiedre Inga Štāle, kas ir arī viņa ministra biroja vadītāja un palīdze Saeimā, pērn šajos amatos nopelnījusi 39 352 eiro, liecina Štāles Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2015.gadu.

Tāpat Štāle pērn nopelnījusi 3105 eiro, būdama padomniece Latvijas Zinātņu akadēmijā, bet vēl 14 000 eiro viņa nopelnījusi, pārdodot automašīnu. Viņa arī saņēmusi pabalstu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 136 eiro apmērā.

Kā ministra biroja vadītāja Štāle pērn nopelnījusi 34 134 eiro. Kā liecina Veselības ministrijas (VM) katru mēnesi publicētā informācija par izmaksāto amatpersonu atalgojumu, Štāle decembrī kā ministra biroja vadītāja nopelnījusi 2032,08 eiro pirms nodokļu nomaksas. Savukārt novembrī viņa nopelnījusi 2028,3 eiro. Tomēr šāds atalgojums viņai nav bijis maksāts visu laiku.

Kā liecina informācija par amatpersonu atalgojumu VM, 2028,3 eiro pirms nodokļu nomaksas Štāle saņem no septembra. Augustā ministra biroja vadītājas amatā viņa nopelnījusi 1641,96 eiro bruto, bet jūlijā viņas atalgojums bruto bija 3847,47 eiro. Tas saistāms ar to, ka jūlijā viņai izmaksāta nauda par ikgadējo atvaļinājumu 2015.gada augustā.

Pirms tam no aprīļa līdz jūnijam viņas alga bija 1626,05 eiro. Bet martā viņas atalgojums VM bruto bija 1738,63 eiro.

Štāle arī savā deklarācijā norādījusi, ka ir Saeimas deputāta palīdze. Kā liecina Saeimas mājaslapā pieejamā informācija, Štāle ir Belēviča palīdze Saeimā. Pērn šajā amatā viņa nopelnījusi 5218 eiro.

Tāpat Štāle pērn deklarējusi dzīvokli Rīgā. Viņai ir 5400 eiro lieli skaidras naudas uzkrājumi, kā arī 29 229 eiro lieli bezskaidrās naudas uzkrājumi. Ministra biroja vadītāja deklarējusi arī 47 481 eiro lielas parādsaistības.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pagājušā gada augustā sāka pārbaudi saistībā ar ministra došanos komandējumā ar savu dzīvesbiedri – ministra biroja vadītāju Štāli. Latvijas Televīzija iepriekš ziņoja, ka šajā gadījumā likuma pārkāpumu gan KNAB nav konstatējis, bet varot runāt tikai par ētiku.

Par €10 000 kukuļa ņemšanu pieķer Valsts policijas darbinieku

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis kriminālprocesu pret Valsts policijas darbinieku par 10 000 eiro liela kukuļa piedāvājuma pieņemšanu, informēja KNAB. Aizdomās turētajai personai ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Izmeklēšanas interesēs šobrīd plašāka informācija netiek sniegta.

Jau ziņots, ka Iekšējās drošības birojs (IDB) pagājušā nedēļā par kukuļņemšanu aizturējis Valsts policijas (VP) Galvenās Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieku Arvilu Feierābendu un Kārtības policijas pārvaldes inspektoru Ilmāru Plētienu. Šajā lietā aizturētas vēl divas personas. Visiem piemērots apcietinājums.

Nesen Valsts robežsardzes kriminālizmeklēšanas struktūrvienības aizturēja astoņus robežsargus – vienu galveno inspektoru, divus vecākos inspektorus, trīs inspektorus un divus jaunākos inspektorus. Viņi bija iesaistīti starptautiskā kontrabandistu grupējumā.

Februārī IDB uz aizdomu pamata par kukuļošanu aizturēja Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) 3.nodaļas vecāko inspektoru Zauru Bahmudovu.

LETA arī ziņoja, ka pagājušā gada jūnija vidū KNAB aizturēja toreizējo Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes priekšnieku Uģi Araku. Toreiz KNAB aizturēja arī toreizējo Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurora pienākumu izpildītāju Vilni Ulmi un kādu privātpersonu. Lietā figurēja vēl kāds Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurors, kurš atbrīvots no amata pēc paša vēlēšanās. Arī Ulmis no prokuratūras aizgāja pēc paša vēlēšanās.

Toreiz KNAB sāka kriminālprocesu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, nelikumīgām darbībām ar fiziskas personas datiem un kukuļa pieprasīšanas mēģinājumu no kādas privātpersonas par lēmuma par aresta uzlikšanu mantai atcelšanu.

Savukārt pagājušajā vasarā saistībā ar kādu citu KNAB sāktu kriminālprocesu no amata tika atstādināts toreizējais Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Gatis Gudermanis.

Valsts policijas dienesta pārbaudē konstatēts, ka Araks ir pārkāpis likumu. Tagad šī amatpersona ir Kriminālpolicijas vecākais inspektors. Savukārt Gudermanis izvēlējās dienestu atstāt un ar šī gada 6.janvāri ir atvaļināts pēc paša vēlēšanās.

«Baltic Oil» saņem atteikumu no VPVB iecerei būvēt terminālu un attīstīt dzelzceļu Rīgā

Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā par «Baltic Oil» termināļa būvniecību un dzelzceļa attīstību konstatējis būtiskas nepilnības un atgriezis iesniedzējam ziņojumu pārstrādāšanai.

Procedūras starplēmumā birojs secinājis, ka esošās situācijas un plānotās darbībās ir vairākas nepilnības, pretrunas un trūkumi, kas varētu būt novēršami, sniedzot papildus informāciju, veicot ziņojuma precizējumus. Tomēr ir konstatētas arī principiāli nozīmīgas nepilnības, kas ir kopumā būtiskas un kuru dēļ saskaņā ar likumu birojs atgriež sagatavoto ziņojumu pārstrādāšanai.

Kā norāda birojā, ietekmes uz vidi novērtējums vienai un tai pašai darbībai tiek veikts jau trešo reizi. Starplēmumā secināts, uzņēmums nav izpildījis ietekmes uz vidi novērtējuma jauno programmu un nav izpildījis specifiskās papildus prasības.

Jau iepriekš lēmums neakceptēt darbību bija saistīts ar vairākiem jautājumiem, citu starpā kompleksu transporta infrastruktūras un inženierkomunikāciju objektu trūkumu, kas būtu priekšnoteikums plānoto kravu apjoma transportēšanai un attiecīgi plānojamo un izbūvējamo saistīto objektu ietekmei uz vidi.

Birojs secinājis, ka sagatavotais ziņojums lielā mērā arī satur novecojušu informāciju, tostarp nav ņemtas vērā visas izmaiņas darbības vietā un Rīgas brīvostā kopumā, kā arī izmaiņas normatīvajos aktos. Arī saņemtās valsts un pašvaldību institūciju atsauksmes par ziņojumu esot galvenokārt negatīvas, tostarp identificēti trūkumi vērtējuma par ietekmi uz kultūras mantojumu un dabas vērtībām, tostarp avāriju risku kontekstā.

Kā ziņots, pagājušā gada novembrī notika sākotnējā sabiedriskā apspriešana par kompānijas «Baltic Oil Terminal» naftas un naftas produktu pārkraušanas termināļa izveidi Rīgas ostā, Flotes ielā 13. Vides pārraudzības valsts birojs pērn 18.martā bija pieņēmis lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma procesa piemērošanu paredzētajam projektam. Terminālī paredzēts pārkraut naftu un naftas produktus apjomā līdz desmit miljoniem tonnu gadā. Projekta laikā ir paredzēts izbūvēt divas piestātnes, rekonstruēt sliežu ceļu no stacijas «Bolderāja» līdz Flotes ielai 13 aptuveni četru kilometru garumā, papildus uzbūvējot otru sliežu ceļu paralēli esošajam, kā arī rekonstruēt tiltu pār Buļļupi.

Rīgas domes sēdē pērn 1.aprīlī pieņemts galīgais lēmums neakceptēt «Baltic Oil Terminal» ieceri citā adresē – Flotes ielā 2 – būvēt naftas termināli. Par to kompānija domei jau pieprasījusi 18 miljonu eiro zaudējumu atlīdzināšanu, bet dome atteica.