«Delna» kritizē KNAB sagatavotos biroja priekšnieka atlases noteikumus

Biedrība «Delna» vēstulē Saeimai asi kritizē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sagatavotos noteikumus par KNAB priekšnieka pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību.

«Delna» uzskata, ka Ministru kabinets nedrīkstēja noteikumu sagatavošanu uzticēt KNAB, vēl jo vairāk situācijā, kad esošais KNAB priekšnieks ir publiski paziņojis par atkārtotu kandidēšanu uz KNAB priekšnieka amatu.

Noteikumu izstrādes uzdošana KNAB ir izraisījusi valsts tiesiskuma principa būtisku pārkāpumu, kā arī interešu konflikta situāciju, uzskata biedrība. «Delna» secina, ka KNAB centies noteikumu projektu sagatavot tā, lai dotu priekšroku esošajam biroja priekšniekam, piemēram, dodot būtiski vairāk punktus kandidātam, kuram ir pieredze korupcijas mazināšanas jomā, diskriminējot citus iekšlietu sistēmā strādājošos, kuriem ir pieredze citā jomā. Tāpat noteikumu projektā ir ietvertas citas normas, kas negarantē augsta profesionāļa atlasi, uzskata «Delna».

Par to, ka noteikumu projekta sagatavošana bijusi vērsta uz pēc iespējas labvēlīgākiem nosacījumiem vienam kandidātam, liecina arī slepenība noteikumu izstrādē, jo informācija par topošajiem noteikumiem nav nonākusi KNAB Sabiedriski konsultatīvajā padomē.

Jau ziņots, ka KNAB sagatavojis jaunus KNAB priekšnieka amata pretendentu pieteikšanās nosacījumus un pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību, kas no līdzšinējās atšķiršoties atsevišķās niansēs.

Pašlaik KNAB priekšnieka amata pretendentu atlases kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi «KNAB priekšnieka amata pretendentu atlases kārtība». Jaunie noteikumi šo kārtību būtiski nemainīšot.

Noteikumu projekts paredz no KNAB vadītāja amata kandidātiem prasīt nevainojamu reputāciju. To komisija pārbaudīšot atbilstoši pretendenta iesniegtajiem dokumentiem un kompetento iestāžu sniegtajiem atzinumiem, kā arī intervijā, pretendentam atbildot uz komisijas uzdotajiem jautājumiem. Tāpat pretendentiem būs jābūt vismaz divu svešvalodu prasmei, vismaz triju gadu pieredzei vadošā amatā valsts pārvaldē vai tiesībaizsardzības jomā.

Pretendentiem tikšot prasītas «atbilstošas komunikācijas prasmes», proti, spēja veidot un uzturēt kontaktus savā iestādē un ārpus tās, kas palīdz vai nākotnē varētu palīdzēt ar darbu saistīto mērķu sasniegšanai. No konkursantiem tikšot sagaidīta orientācija uz attīstību, proti, mērķtiecīga kvalifikācijas paaugstināšana, zināšanu papildināšana un aktīva dalība dažādu veidu mācību un pieredzes apmaiņas pasākumos.

Pretendentiem būs jāprot organizēt komandas darbs, lai nodrošinātu iestādes mērķu sasniegšanu. No viņiem tiks sagaidīta spēja veidot pozitīvu komandas gaisotni, rūpēties par komandu un motivēt to kopīgo mērķu sasniegšanai, tai skaitā nodrošinot atbalstošu vidi darbinieku motivācijas stiprināšanai, snieguma pilnveidošanai un profesionālās izaugsmes veicināšanai.

Amata kandidātiem tiks prasīta spēja definēt un pārvērst darbībā iestādes vai nozares attīstības stratēģisko vīziju, kā arī zināšanas par KNAB kompetencē esošajām jomām un valsts pārvaldes jautājumiem.

Jaunie noteikumi konkretizē KNAB likumā noteiktās prasības attiecībā uz amatam nepieciešamo pieredzi – pieredzi, zināšanas, kompetences un svešvalodu prasmju līmeni.

Iepriekš esošajā regulējumā vērtēšanas otrajā kārtā bija prasība rakstiski izklāstīt zināšanas par valsts pārvaldes iekšējās kontroles sistēmu. Ja komisijai nav pārliecības par pretendenta zināšanām šajā vai jebkurā citā no jomām, kuru pārzināšana ir nepieciešama, tā noskaidro šo zināšanu esamību vai neesamību pēc saviem ieskatiem, tostarp izstrādājot rakstiskā darba jautājumus. KNAB uzskata, ka nav saskatāms loģisks pamats sašaurināt pārbaudāmo zināšanu apjomu, nosakot tieši šo vienu jomu.

Ņemot vērā, ka KNAB likumā mainīts komisijas locekļu skaits, attiecīgi precizētas tās normas noteikumu projektā, kuras tas skar.

KNAB sagatavotie noteikumi nesen pieteikti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl būs jāapstiprina valdībā.

Pašreizējo KNAB priekšnieku Streļčenoku Saeima iecēla amatā 2011.gada 17.novembrī. 2015.gada nogalē Streļčenoks ir izteicies, – ja tāda iespēja būs, viņš kandidēs uz nākamo termiņu.